Lai diena izdodas!

Kā sadalīt "Latvenergo" dāvinājumu?

"Cilvēki reaģē jūtīgi, ja kaimiņš saņem palīdzību, bet pats nedabū"

Ekonomikas ministrija vienojusies ar ''Latvenergo'', ka uzņēmums 100 000 maznodrošināto mājsaimniecību dāvinās iespēju ietaupīt 37 latus, piešķirot elektrības norēķinu kartes, ar kurām apmaksāt elektrības rēķinu par 500 kilovatstundām. Personas, kurām piešķirs šādas kartes, izvēlēsies sociālie dienesti. Aptaujāju šo dienestu vadītājus par aktuālo situāciju sociālajā jomā novados un par to, kā tiks sadalīts "Latvenergo" dāvinājums.

Svetlana Cepurniece, Vangažu sociālā dienesta vadītāja: "Tos, kuriem visvairāk būs nepieciešama palīdzība, zināsim, tiklīdz sāksies apkures sezona. Vasarā daudzi piepelnījās, lasot mežā ogas un sēnes. Patlaban katrs otrais vangažnieks nonācis materiālās grūtībās. Gada sākumā uz trūcīgās personas statusu mēnesī pretendēja tikai viens vai divi cilvēki, bet tagad mēnesī tādu ir ap 30. Daudzi Vangažos palikuši bez darba, jo lielās ražotnes apkaimē ir apturējušas darbību vai likvidētas. Tie, kas savā naivumā aizbrauc peļņā uz ārzemēm, pēc pāris mēnešiem atgriežas. Jaunās ģimenes, kas agrāk dzīvoja atsevišķi no vecākiem, tagad cenšas dzīvot kopā, līdz ar to pensionāra pensija nereti kļūst par vienīgo iztikas avotu. Manuprāt, satraucošs ir fakts, ka daudzi vecāka gadagājuma cilvēki ir atteikušies no telefona pakalpojumiem un vajadzības gadījumā nevarēs izsaukt ārstu.''

Sigma Strautmale, Iecavas novada domes sociālā dienesta vadītāja: ''Iecavas novadā trūcīgu ģimeņu ir ļoti daudz. Agrāk tas bija viens noteikts cilvēku loks, tagad tam piepulcējas jaunas personas, kas zaudējušas darbu. Cilvēku skaits, kas pretendē uz garantētā minimālā ienākuma pabalstu, pēdējā laikā arvien pieaug. Ja elektrības norēķinu kartes nepietiks visām trūcīgajām personām, tad tās, iespējams, vispirms varētu izsniegt ģimenēm ar bērniem. Ja būs nepieciešams šo loku vēl vairāk sašaurināt, tad prioritāte būs daudzbērnu ģimenēm. Elektrības rēķina apmaksa būtu nozīmīga arī bāreņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un mācās. Atbalsts, protams, būtu ļoti vajadzīgs arī vientuļajiem pensionāriem.''

Sandra Sprindža, Riebiņu novada sociālā dienesta vadītāja: ''"Latvenergo" elektrības norēķinu kartes ir lieliska palīdzība, ideja ir apsveicama. Laukos ir dramatiska situācija, kad nemaksātāji nonāk pat līdz elektrības atslēgšanai. Nosakot personas, kurām dāvināt elektrības norēķinu kartes, priekšroka jādod tām ģimenēm, kurās ir bērni. Pēc tāda principa izvēlējāmies arī personas, kurām dalījām pārtiku – tās bija ap 600. Laukos bezdarba dēļ daudzi slīgst bezcerībā. Ja mājās ir kāds pensionārs, tad situācija nav tik bēdīga. Saimniecībās strādāt īsti neatmaksājas, jo nav kam pārdot produkciju. Piemēram, piensaimnieku ģimenes spēj tikai savilkt galus kopā. Peļņas nav. Pilsētniekiem varbūt šķiet, ka laucinieki par ēdienu var nesatraukties. Bet citu vajadzību ir ļoti daudz. Vairākām ģimenēm finansiālā situācija pasliktinājās līdz ar bērnu gatavošanu skolai. Mēs jau cenšamies palīdzēt maznodrošinātajām ģimenēm, apmaksājot bērnu ēdināšanu skolās un citus izdevumus, bet visiem nevaram palīdzēt. Man ļoti žēl, ka vairākiem talantīgiem bērniem, kas apmeklēja mūzikas vai mākslas skolu, šogad būs jāpaliek mājās, jo vecāki nevar samaksāt par transportu.''

Iveta Pūķe, Liepājas pilsētas domes sociālā dienesta direktore: ''Pēc sižeta televīzijā par ''Latvenergo'' ieceri dāvināt elektrības norēķinu kartes mēs tūlīt jau saņēmām zvanus no iedzīvotājiem ar jautājumiem. Mēs pagaidām esam neziņā par kārtību, kā izvēlēties cilvēkus, kam piešķirt šīs kartes. Medijos izskanēja divi varianti: piešķirt dāvinājumu tiem, kuri saņem garantētā minimālā ienākuma pabalstu, vai arī trūcīgajām personām. Manuprāt, par šo elektrības norēķinu karšu izsniegšanu valstī jābūt vienotai kārtībai, lai katrai pašvaldībai nav jāizstrādā savi saistošie noteikumi. Zinu, cik ļoti jūtīgi cilvēki reaģē, ja kaimiņš saņem palīdzību, bet pats nedabū. Personas, kam vajadzīga palīdzība, Liepājā ar katru mēnesi pieaug. Sešu mēnešu laikā personu skaits, kas pretendē uz garantētā minimālā ienākuma pabalstu, pieaudzis četras reizes.''

AIJA VOLKA
Latvijas Avīze

09.09.2009

Informāciju sagatavoja Sandija Salaka, Māmiņu kluba vadītāja.

Māmiņu Klubs: vecāku pabalstu "šūpošana" neveido pamatu ģimenēm uzticēties valdībai. Pabalstu griestu noteikšana ir pretrunā ar nodokļu politikas veicināšanu iedzīvotājiem dalīties savos ienākumos ar valsti. Jaunajām ģimenēm ir pamats uzskatīt, ka šobrīd no valsts nav nekāda atbalsta - ne ģimenes politikas veidošanā, ne sociālajā aizsardzībā.

Vecāku apvienība Māmiņu Klubs, kurā šobrīd ir iesaistījušies vairāk nekā 40 tūkstoši vecāku no visas Latvijas, izsaka nožēlu valdības iecerei par pabalstu griestu noteikšanu. Turklāt, noteikumi par pabalstiem tiek strauji mainīti; topošajiem un esošajiem vecākiem nav nekādas skaidrības, kādu valsts redz ģimenes politiku, kāds atbalsts tiek iecerēts dzimstības veicināšanai?

Māmiņu Klubam pastāv pamatotas aizdomas, ka ģimenes atbalsta politika tuvākajos gados nav gaidāma. Mēs redzam, ka lēmumi par sociālajiem pabalstiem dažu mēnešu un pat dienu laikā tiek mainīti, bet bērni nerodas viena mēneša laikā, tos nevar "atcelt" kā pabalstus. Ģimenes plānošanas viena no galvenajām sastāvdaļām ir labklājības veicināšana - katrs pāris to dara, atbilstoši saviem sasniegumiem profesionālajā karjerā, maksājot nodokļus, rūpējoties par to, lai vismaz vienam no vecākiem būtu darbs, lai varētu samaksāt par mājokli.

Ģimenes budžets neizbēgami samazinās bērnam piedzimstot jebkurā gadījumā, bet pabalstu griestu noteikšana daudzām ģimenēm nozīmētu ne tikai ienākumu samazināšanos vēl lielākā apjomā nekā viņi ir godīgi pelnījuši, bet arī reālus draudus palikt bez mājokļa un ievērojamu dzīves līmeņa krišanos (neskatoties uz to, ka tas jau ir krities vispārējā algas samazinājuma dēļ).

Nav skaidrs, kādēļ pabalstu griesti varētu izglābt valsti, un kā ilgtermiņā šāds lēmums ietekmēs ne tikai jaunu ģimeņu veidošanos, bet arī iedzīvotāju vēlmi maksāt nodokļus un gādāt par savu nākotni?

Iecere noteikt 350 latu griestus ir diskriminējoša ne tikai tāpēc, ka virknei ģimeņu ar maziem bērniem tas būtiski samazinās ienākumus, bet arī tāpēc, ka pastāv nepilnās ģimenes; ka darba vietu trūkuma dēļ vairs nav stereotipisku situāciju, kad pelnītājs ir vīrs un mājās sēdētāja sieviete, kas teorētiski varētu atļauties saņemt minimālu pabalstu, bet gan ģimenes cenšas izdzīvot pat tikai ar viena cilvēka algu.

Ar šādu politiku valsts panāks, ka savus nodokļus jaunie tēvi izvēlēsies saņemt aploksnē un darba devējs ar prieku piekritīs,jo valsts atbalsts nav jūtams ne dzimstības veicināšanā, ne uzņēmējdarbības veicināšanā. Kam tas ir izdevīgi? Cik mums Latvijā dzimst bērnu un kāpēc šai teritorijai tie nav vajadzīgi?

Priekš kam mums ir vajadzīgas ministrijas, partijas, to programmas? Mammas un tēti parūpēsies par saviem bērniem paši, tai skaitā - arī veidojot paši savus uzkrājumus, neatvēlot tos mesliem. Tāda var būt daudzu jauno ģimeņu rīcība jau vistuvākajā nākotnē.

Papildu informācija:

Sandija Salaka,

Māmiņu Kluba vadītāja,

redakcija@maminuklubs.lv ,

tālr: 29395519